Rādītāji: Ģimene, Robeža, Sadzīve, Etniskā identitāte; Krievi; Kurzeme, Lietuva

Dzimusi 1923. gadā Lietuvā; intervēta 1996. gadā Latvijā

Galvenā tēma, kas caurvij stāstu un pie kuras ik pa brīdim atgriežas – darba gaitas pie saimniekiem 20. gadsimta 30. gados. Stāsta par darba raksturu, darāmajiem darbiem, sadzīves kārtību, ballēm, ēdināšanu. Nedaudz piemin darbu mežā pēc kara, kur strādājusi 16 gadus. Otra tēma, kura risinās pamīšus, – ģimene – par bērniem, mazbērniem, vīru, un dzīvi tagad.

Rādītāji: Ģimene, Etniskā identitāte, Holokausts, Padomju laiki; Čigāni; Kurzeme

Dzimusi 1925. gadā Engurē; intervēta 2002. gadā Ventspilī

Čigānieta, uzaugusi un jaunībā dzīvojusi Pļavās, kur vecākiem māja. Atceras čigānu dzīvi pirms kara, kad daudz dziedātas latviešu dziesmas un ar latviešiem svinēti Jāņi kopā.

Rādītāji: Ģimene, Etniskā identitāte, Folklora, Karš, Padomju laiki, Reģionālā identitāte; Suiti; Kurzeme

Dzimis 1929. gadā Alsungā; intervēts 2003. gadā Alsungā

Atceras, kā vectēvs kājām atgriezies no  kara gaitām uz savām tēva mājām Alsungā. Pats par jaunu, lai tiktu iesaukts vācu armijā, bet tiek mobilizēts darbos. Skolu neizdodas pabeigt, bet izmācījies arodskolā un visu mūžu strādājis par celtnieku.

Rādītāji: Darbs, Etniskā identitāte, Holokausts, Kolhozi, Karš, Padomju laiki; Čigāni; Kurzeme

Dzimusi 1947. gadā Kandavā; intervēta 2013. gadā Kandavā

Otrā pasaules kara laikā māte dzīvojusi Plieņciemā. Kādu dienu vācu okupācijas laikā kaimiņš brīdinājis, ka naktī tiks šauti čigāni, tāpēc ģimene kopā ar bērniem paslēpās tuvējā mežā. Daudzi mātes un tēva radinieki tika nošauti.

Rādītāji: Bērnība, Etniskā identitāte, Darbs, Skola un studijas, Padomju laiki; Igauņi; Rīga, Igaunija

Dzimusi 1930. gadā Rīgā; intervēta 2014. gadā Rīgā

Igauņu izcelsmes zinātnieces atmiņu stāsts par vecāku ieceļošanu 1920. gadā Rīgā, Igauņu biedrības darbību un ceļu zinātnē. Par pētījumiem etnogrāfijā padomju laikā un pēcneatkarīgās valsts atjaunošanas.