NMV-4195

Dzimusi 1930. gadā Rīgā; intervēta 2014. gadā Rīgā

Tēmas: Rīgas igauņu sabiedrība, vēstures studijas, zinātniskā karjera etnogrāfijā, lauka darbs ekspedīcijās; kontakti ar rietumiem

 

SATURA PĀRSTĀSTS

 

Vecāki ieradās Latvijā no Igaunijas 20. gados. Gājusi igauņu skolā Strēlnieku ielā, kur ļoti maz skolēnu – tas sekmēja lielāku atbildības sajūtu un vēlmi visu izdarīt līdz galam. Vecāki aktīvi darbojās igauņu sabiedriskajās organizācijās un saviesīgajā dzīvē. Igauņu biedrības nama sākotne un atjaunotne. Āgenskalns – galvenā igauņu apmešanās vieta, jo tur iespēja atrast darbu. Arī vecāki ieradās Latvijā labāka darba meklējumos. Domāja atgriezties Igaunijā, tāpēc slikti apguva latviešu valodu.

Tēva vecākiem piederēja liela saimniecība Dienvidigaunijā. Tēvs visu mūžu nostrādājis par konditoru. Māte nekad nav strādājusi algotu darbu. Bērnībā vasaras pavadītas Ogrē. 30. gados bija augsti dzīves standarti, tuvināšanās Skandināvijai un Rietumu pasaulei.

Mājās runāja igauņu valodā, nepiespiesti apguvusi arī latviešu un krievu valodu. 1940. gadā likvidēta igauņu skolā. Tā kā vecāki joprojām domāja par atgriešanos Igaunijā, meita tika sūtīta krievu skolā. Vasaras bieži pavada onkuļa saimniecībā Lauros, Igaunijā. Ceļošanas vajadzībām 10 gadu vecumā saņēma Igaunijas pasi. Dzīvošana onkuļa vecsaimniecībā radīja interesi par etnogrāfiju. Arī bērni piedalījās saimniecības darbos. Būdama pilsētas bērns, izbaudījusi lauku dzīvi. Onkulis piekopa ļoti konservatīvu saimniekošanas veidu. Vecāmāte bijusi liela dziedātāja un čakla strādātāja. Jāpalīdz saimniecības darbos arī mātei. Ar mātes vecākiem bija mazāk kontaktu. Atceras vācu okupācijas laika zaļumballes Igaunijā. Kara gados vasarās vienmēr sūtīta vai nu pie radiem Igaunijā vai Alūksnē.

Par mācībām igauņu skolā. Pirmos divus gadus bija vienīgā skolniece klasē. Tajā pašā ēkā atradās arī vācu skola, bet nekādu kontaktu ar vācu bērniem nebija. Igauņu vēstniecība regulāri rīkoja pasākumus bērniem. Skola darbojās pēc Igaunijas skolu programmas ar Igaunijas valsts finansiāls atbalsts.

Vecāki pārsvarā uzturēja draudzīgas attiecības ar igauņiem, taču lielākā daļa no viņiem Otrā pasaules kara laikā aizbrauca uz Rietumiem. Ziemassvētku svinēšana. Jāņus ģimenē nesvinēja. Ēdieni igauņiem un latviešiem daudz neatšķiras. Pret Ulmani bijusi nedaudz ironiska attieksme, taču kopumā viņa laiks tika labi vērtēts, jo dzīve bija labā līmenī. Mājās neskanēja politiskas sarunas. Kara gadi pavadīti mierīgi, tēva darbs maiznīcā atviegloja iztikas jautājumu.

Autorei labas atmiņas par kara laiku, jo tas sakrita ar pusaudzes gadiem. Vasaras pavadītas laukos pie radiniekiem. Vienīgā pārmaiņa, ka mācības turpinātas krievu skolā. Pēc pamatskolas beigšanas 1945. gadā bija jāliek iestājeksāmeni ģimnāzijā. Iestājās Lomonosova ģimnāzijā, kur bija divas plūsmas – vietējo iedzīvotāju un no Krievijas iebraukušo. Iebraukušajiem bijis garāks mācību laiks.

Kara beigās ļoti daudzi radinieki devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Arī ģimene posās projām, tomēr palika. Pašai braukšana uz Vāciju likās saistošs piedzīvojums. Epizode par draudzenes pavadīšanu uz kuģi. Draudzenes tālākais liktenis ASV. Izpostītā Rīga. Transporta iespējas pāri Daugavai dažādos laikos. Pēc kara  Rīgā palikuši daudz tukši dzīvokļi, ko izlaupa vietējie sirotāji.

1949. gadā pabeidz skolu, iestājas vēstures fakultātē, specializējas viduslaiku vēsturē. Mācības un mācībspēki augstā  kvalitātē. 4. kursā, lai izvairītos no sadales komisijas, sāk strādāt Vēstures muzejā. Otrā kursā bija apprecējusies, tāpēc nevēlējās tikt norīkota darbā laukos. Strādāja etnogrāfijas nodaļā – tas arī noteica tālāko pētniecības virzienu. Muzejā nostrādāja 10 gadus. Ar laiku pievērsās pētnieciskajam darbam.

Pārmaiņas Lomonosova ģimnāzijā, sākoties padomju okupācijai. Skolā bija vienīgā igauniete. Vecāki līdz pat mūža beigām vēlējās atgriezties Igaunijā. Jaunībā domāja, ka precēsies tikai ar igauni, tomēr tā nenotika. Vīrs bija leģionārs, pēc kara vispirms izsūtīts uz Sibīriju, pēc tam uz urāna raktuvēm Igaunijā. Pēc atgriešanās turpināja mācīties, strādāja par stomatologu. Sarakstīšanās. Fakultātē nevarēja nēsāt laulību gredzenu. Bijusi komjaunatnē. Cilvēki bija uzmanīgi, neizrādīja pretestību padomju režīmam.

Etnogrāfija bija ļoti apolitiska joma. Izvēli par labu viduslaikiem noteica tas, ka patika valodas, tekstu atšifrēšana. Studentu saviesīgā dzīve. Vēsturi pārsvarā studēja meitenes, no kurām daudzas palika neprecētas. Iepazīšanās ar vīru, ģimenes dzīves sākšana.

Zinātniskās karjeras aizsākumi, grāmata, ar kuru aizstāv kandidāta disertāciju 1965. gadā. Problēmas ar cenzūru Latvijā; liekāks atbalsts no Maskavas. Darbs pie Vissavienības kultūrvēsturiskā atlanta, izmantotie materiāli un metodes. Etnogrāfijas virziens Maskavas zinātņu akadēmijā. Ideoloģiskās nodevas. Pāriešana darbā uz Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu, kur jāraksta par dažādām tēmām. Galvenā pētniecība par zemnieku lauksaimniecības darba tradīcijām – 1985. gadā izdod grāmatu, uz tās pamata iegūts doktora grāds.

Materiālu vākšana lauka darbā – ekspedīcijās. Top vairākas grāmatas. Sadarbība un kontakti ar etnogrāfiem citās padomju republikās un brīvajā pasaulē, došanās uz reģionālajām un starptautiskām konferencēm (pirmoreiz uz Parīzi 1971. gadā). Baltijas zinātnieki labi vērtēti uz rietumu zinātnieku fona, tomēr stipri izjūt atšķirību starp padomju un rietumu pasauli. Piedalīšanās miera reisā 1969. gadā. Nav  iespējams uzturēt kontaktus ar radiniekiem trimdā.

Kontakti ar ziemeļvalstīm. 90. gados pievēršas uztura pētniecībai, ir iznākušas vairākas grāmatas. Par lauka ekspedīcijām un iegūto materiālu apstrādi.

Darbs prasījis daudz laika, taču sniedzis arī gandarījumu. Ir labi, ja dzīvē var atrast tādu nišu, kur var darboties ar visu sirdi. Kādreiz strādāt Zinātņu akadēmijā bija prestiža lieta, mūsdienās situācija pilnībā mainījusies. Dzīve ir bijusi ļoti interesanta, tāpēc izvēli par labu zinātnei nenožēlo.

Bērniem igauņu valodu nemācīja. Iesaistīšanās Igauņu biedrībā sniedz vienīgo iespēju runāt igauniski. Tomēr biedrības darbība izsīkst. Vēlas, lai pēc nāves pelnus izkaisa Igaunijā. Latviešiem raksturīga skaudība. Igaunijā cilvēkiem piemīt savdabīgs humors, tie ir stūrgalvīgi.