Ceļvedis personīgā vēsturē
no NMV dzīvesstāstu krājuma
NMV-344
Dzimusi 1923. gadā Lietuvā; intervēta 1996. gadā Latvijā.
Tēmas: Darbs, Ģimene, Pierobeža, Sadzīve, Etniskā identitāte
KOPSAVILKUMS
Galvenā tēma, kas caurvij stāstu un pie kuras ik pa brīdim atgriežas – darba gaitas pie saimniekiem 20. gadsimta 30. gados. Stāsta par darba raksturu, darāmajiem darbiem, sadzīves kārtību, ballēm, ēdināšanu. Nedaudz piemin darbu mežā pēc kara, kur strādājusi 16 gadus. Otra tēma, kura risinās pamīšus, – ģimene – par bērniem, mazbērniem, vīru, un dzīvi tagad.
SATURA PĀRSTĀSTS
Dzimusi Lietuvā, kopš 10 gadu vecuma dzīvo Latvijā. Strādājusi par ganu, par meitu, kamēr krievi ienāca. Latvijā ir pulka krievu, poļu. Poļi brauca šurp pie saimniekiem strādāt. Visi sabrauca, sanāca no visām malām. Saimnieki pašķiroja, paši jau arī varēja izvēlēties, bet nezināja, kurš labs. Ja saimnieks slikts, tad varēja iet no tāda prom. Atšķirībā no Lietuvas Latvijā labāk ēst deva. Bet nu visi te nevarēja saskriet.
Pirms kara iepazinusies ar vīru, arī lietuvieti. Sarakstīties braukuši uz Mažeiķiem. Vēl šodien ir pūra lāde, kur savas ķeskas salika. Pūrs bija sataisīts, savērpts, bet pa kara laiku viss pazuda. Zirdziņš pazuda, – vācietis viens aizveda to zirgu, gribēja jāt ar viņu, bet tas zirgs meta to vācieti nost, un vācietis zirgu nošāva. Kara laikā devušies uz Saldus apkārtni. Mazgājusi vāciešiem drēbes, kādu zupu dabūjusi. Neko sliktu par vāciešiem teikt nevar – vācieši dzina tik tālāk, neatstāja frontē. Pēc kara gājusi atpakaļ. Kad krievi ienāca, devusies uz Mažeiķiem.
Vīrs 16 gadus mežniecībā strādājis, gājusi līdzi. Vēlāk pārgājuši strādāt uz kolhozu, kur kā strādāja, tā maksāja. Atceras, kā reiz vīrs vilku nožņaudzis, kad abi kolhoza aitas ganījuši. Iedzinuši aplokā, lai ganās, jo bijis jāiet sienu kraut. Un atskrējis vilks. Un tik dzen, bet nekā nevar aizdzīt. Tad vilks uzklupa vecajam. Saplēsa kreklu, atplēsa lūpu, pašai arī roku saplēsa, šuva pēc tam. Uzklupa vecajam, abi gar zemi, sten tikai. Ko darīt? Ja nebūtu palīdzējusi, būtu saplēsis pavisam. Divus mēnešus bija slimnīcā, bērni pameta skolas, brauca palīgā māju kopt. Laimīgā kārtā tuvumā gadījās cilvēks, kurš ar motociklu brauca pateikt priekšniekam, lai aizved uz slimnīcu.