NMV-3857
Dzimusi 1947. gadā Kandavā; intervēta 2013. gadā Kandavā

Tēmas: Represijas pret čigāniem vācu laikā; Čigānu diskriminācija mūsdienās; Padomju laiku un mūsdienu salīdzinājums; Bērnu pārcelšanās uz Angliju

 

KOPSAVILKUMS

 

Jau intervijas sākumā nosaka: dzīve mums bij ļoti grūta, ko attiecina gan uz savas ģimenes, gan visu čigānu pagātni.

Otrā pasaules kara laikā māte dzīvojusi Plieņciemā. Kādu dienu vācu okupācijas laikā kaimiņš brīdinājis, ka naktī tiks šauti čigāni, tāpēc ģimene kopā ar bērniem paslēpās tuvējā mežā. Daudzi mātes un tēva radinieki tika nošauti.

Padomju laikā arī gāja grūti, bet vismaz visiem bija darbs. Pati gāja skolā, jau agri sāka palīdzēt mammai kolhoza darbos – gan ravējot bietes, gan ganot govis. Salīdzina padomju laiku ar mūsdienu Latviju, kur nav iespējams atrast darbu. Epizode par to, kā autores dēls netika pieņemts darbā tāpēc, ka ir čigāns. Tāpēc visi bērni devušies strādāt uz Angliju. Kritizē gan valdību, gan čigānu baronu Rudēviču. Padomju laikos neesot bijusi tādi diskriminācija pret čigāniem, jo cilvēki netika šķiroti, visiem bija jāstrādā. Agrāk daudzi čigāni bija bez izglītības, taču tagad vecāki saprot, ka bērniem ir jāizglītojas.

Mammas brālim piederējusi liela saimniecība Tukumā. Par savu bērnību Kandavā. Ir 4 klašu izglītība. Jau ar 9 gadiem gāja ganos, kopā ar brāļiem un māsām strādāja kolhoza darbos. Uzsver, ka visu mūžu ir strādājusi.

Iepazīšanās ar vīru. Latviešu valodu prata jau no mazotnes, tāpat arī krievu valodu (jo spēlējās ar krievu bērniem), taču mājās vienmēr runāts čigāniski. Pretnostata savu ģimeni tiem krieviem, kas nodzīvojuši Latvijā visu mūžu un nav iemācījušies latviešu valodu.

Vecāki neatbalstīta laulības, tāpēc aizgāja dzīvot pie vīra vecākiem. Par darbu radiorūpnīcā, saviem 4 bērniem. Bijusi ciemos pie bērniem uz Angliju – dzīve tur kā pasakā, taču vēlas dzīvot tikai Latvijā. Es esmu Latvijā dzimis un audzis, un es savu valsti, savu dzimteni nepārdotu.

Agrāk Kurzemes mazpilsētas bija pilnas ar čigāniem, tagad lielākā daļa pārcēlušies uz Angliju. Vēlētos, kaut bērni varētu atrast darbu Latvijā un atgriezties. Priecājas, ka Latvija ir brīva, taču uzskata, ka valdības vīri neprot saimniekot. Bērni un jaunieši mūsdienās ir izlepuši. Arī čigānu ģimenes savā starpā vairs nav tik draudzīgas kā agrāk – tagad katrs ir par sevi.

 

AUDIO FRAGMENTS: padomju laiki

 

Audio fragmenta transkripcija: padomju laiki
Padomju laikos mēs gājām pa ogām, gājām pa kolhoziem. Kur bija kolhozi, tur pieņēma. „Popovs”, Sabilē rūpnīca – augļu fabrika. Kādi 11 gadi es nostrādāju, kad aizgāju no „Popova” projām. Nešķiroja! Arī tā bija – nu labi, ejam pa ogām, tur mēs vairāk var nopelnīt. Gājām projām, nāca rudens, mēs nācām atpakaļ uz „Popovu”, mūs pieņēma. Visur – i skolā, kur tik vajadzēja cilvēkus! A tagad nekur. Nekur! Tas ir Dieva darbs, ja čigāns strādā.