Ceļvedis personīgā vēsturē
no NMV dzīvesstāstu krājuma
NMV-908
Dzimusi 1941. gadā Valmierā; intervēta 2002. gadā ASV
Tēmas: Dzīve Tunisijā; Trimda (Kanāda); Sadarbība ar Latviju; Latvietības uzturēšana
KOPSAVILKUMS
Vecāki dzīvoja Valmierā, no kuras 1944. gadā izbrauca uz Flensburgu, Vācijā, kur dzīvoja mātes draudzene. Tēvs palika Latvijā, jo bija iesaukts leģionā (pirms tam Sarkanajā armijā). Pēc ievainojuma pārvests uz Dāniju, un pēc kara pievienojās ģimenei Flensburgā.
Pēc kara beigām dzīvoja Flensburgas DP nometnē. Ap 1947. gadu ģimene izceļo uz Franciju, kur dzīvoja mammas brālis. Dzīvoja Parīzes nomalē, tur sāk skolas gaitas un apgūst franču valodu. 1951. gadu ģimene atkal pārceļas – šoreiz uz Tunisiju, kur tēvs strādāja pie dambja būvniecības. Meitene turpināja mācības Kartāgas skolā. Ne Francijā, ne Tunisijā nebija daudz latviešu, tomēr kontakti tika uzturēti. Šajā laikā Tunisijā norisinājās neatkarības karš, un dzīve tur nebija droša, tāpēc vecāki meklēja izceļošanas iespējas. Rezultātā, 1956. gadā ģimene pārcēlās uz Kanādu, kur tēvs atrada inženiera darbu. Iebraucot Kanādā, neprata angļu valodu, taču sākotnēji pietika ar franču valodu.
Pēc vidusskolas beigšanas, iestājās universitātē, kur ieguva grādu bioķīmijā. Pēc universitātes beigšanas sāka strādāt farmācijas kompānijā. 1963. gadā apprecējās ar kanādieti, kara flotes virsnieku, kura darba dēļ tālākajos gados bija nemitīgi jāpārceļas no vienas pilsētas uz otru.
1994. gadā sāk sadarbību ar Latviju; vēlāk izveido Latvijā savu uzņēmumu, tomēr traucē plaši izplatītā korupcija.