NMV-86

Dzimusi 1918. gadā Vaidē; intervēta 1998.-1999. gadā Mazirbē

Tēmas: Lībieši, Tradicionālā kultūra

 

KOPSAVILKUMS

 

Sāstītāja dzīvo no senčiem mantotā mājā, kurā rūpīgi glabāti senlaiku darba rīki un sadzīves priekšmeti: tēva skrodera galds, mātes kumode, pūra lāde, vērpjamais ratiņš, spogulis no 19. gadsimta beigām. Stāsta par katru no tiem, tai skaitā par pīto ceļa somu, kas veikusi tālu ceļojumu. Tēvs bijis drēbnieks, mācījies par skroderi pie žīda Valdemārpilī. Māte nāk no senas lībiešu dzimtas. Vecāki precējušies 1902. gadā. Autore no bērnības darījusi visus smagos darbus – nesusi malku, vedusi mēslus, arusi zemi, nesusi labības maisus un gājusi jūrā.

Līvu mājā vienmēr valdījis līvu gars. Zina savus senčus 13 paaudzēs. Kad mājās nedrīkstēja turēt līvu karogu, tad tika turētas līvu krāsas – zils, balts un zaļš. Par Jāņu svinēšanu (jūrmalā dedzinātas vecās laivas) un precību ieražām (brūtes gultām katram gadam ir sava krāsa un sava mode). Vācu okupācijas laikā Kurzemes jūrmalā izvietojies vācu garnizons, kas rūpīgi sekoja, lai jūrmalnieki nodod uzliktās nodevas no  pārtikas, labības, lopbarības.

 

AUDIO FRAGMENTS: vācu okpuācijas laiks

 

Audio fragmenta transkripcija:

 

„Kur es dzīvoju, tanī mājā, tur ar dzīvoja vācieši. Un tam vienam vācietim vajadzēja tanī šrēpštūbā stāvēt pa to dienu un reģistrēt visu. Bet viņam ar vajadzēj uz ceļ iet – tā māja nav tālu no ceļa. Un kas vede sienu augšā kalnā, to viņi visi vede vienā šķūnī iekšā un atņēma to sienu. A tagad es redzu, ka Krāsons brauc ar to vezumu un tagad tas vācietis ņems to sienu nost. Un es esu tanī sētā, un tas vācietis stāv pie tā sķūņa, kur viņš viņu vedīs prom. Un, ka tas siena vezums ir man pretim, tur nu vēl kādi 100 metri, es bļauj to vācieti, ka tas telefons zvana. Un viņš ir atstāts, viņam tač karavīram ir jābūt pie telefona. Un es bļauj, ka lai viņš nāk. Viņš atnāk, un pa to laiku tas Krāsons ir garām ar to vezumu. Un es a jaun, un vācietis jauns, un es saku tā: “Bet tas tač bij man pazīstams.” Nu neko, garām ir. Tas vācietis ar nekā neteica. Ta tā Krāsonu Kača teica, ka viņas vīrs teics – viņš redz, ka tas vācietis stāv, un tas vīrs domā, nu ir siena vezums pagalam. Un redz, ka vācietis skrien prom, Paulīne bļauj pilnā balsī, un tā es viņiem to siena vezumu [saglābu].”