NMV-855
Dzimis 1921. gadā Valgundes pagastā; intervēts 1999. gadā ASV

Tēmas: DP nometņu pārvalde; Karjera; Dzīves pamatvērtības; Latviskā identitāte; Sabiedriskā darbība

 

SATURA PĀRSTĀSTS

Vecākiem piederējusi trūcīga jaunsaimniecība, tāpēc bērnībai raksturīgas garas darba dienas, neatlaidība un ticība, ka nākotnē būs vieglāk. Pašmācības ceļā apguvis lasītprasmi, 1929. gadā uzsāk skolas gaitas. Aktīvi piedalījies skolas sabiedriskajā dzīvē – Sarkanā Krusta pulciņā, skolas kooperatīvā un mazpulkos. Mazpulku kopas organizējis arī Jelgavas Skolotāju institūtā, kur iestājies 1937. g. Pēc Latvijas okupācijas darbojies  nacionālās pretestības grupā.

1944. gada oktobrī evakuēts uz Vāciju darbam fabrikās. Tuvojoties kara beigām, iegūst brīvlaišanas zīmi. Bēgļu nometnē satiek nākamo dzīvesbiedri. Aktīvi darbojas DP nometņu pārvaldē un Daugavas Vanagu organizācijā.

1948. gadā, sākoties lielajai izceļošanai, Latvijā gūtā ievainojuma dēļ nav izturējis veselības pārbaudi, taču saņēmis piedāvājumu strādāt algotu darbu bērnu namā Vācijā. Galvojumu izbraukšanai uz ASV saņem tikai 1950. gadā. Pirmie gadi pavadīti, strādājot dažādus gadījuma darbus. 1954. gadā iestājas Universitātē un iegūst grādu biznesa administrācijā. Uzsāk veiksmīgu darba karjeru kā grāmatvedis un finansists.

Līdztekus karjeras veidošanai iesaistījies ar latviešu organizācijās. Ģimenē uzauguši divi bērni. Dēls runā un saprot latviski, meita kautrējas runāt. Uzskata, ka visu sasniedzis, pateicoties grūtam darbam, pacietībai un neatlaidībai. Brīvajā laikā labprāt apmeklē kultūras pasākumus; aizrāvies ar makšķerēšanu. 1960. gadu otrajā pusē iesaistījies latviešu kultūras dzīvē.

Latvijā pirmo reizi ierodas 1990. gadā. Jūtas piederīgs Latvijai, ir Latvijas pilsonis, taču pārcelties uz Latviju nevar. Uz jautājumu, kas viņš ir: latvietis, dīpītis vai trimdinieks, atbild, ka dīpīšu laiki jau sen beigušies, kopš 1991. gada arī trimda, tāpēc ir latvietis un nekad nav baidījies tāds būt.

 

AUDIO FRAGMENTI:
1) dzīves pamatvērtības
2) priekšstati par ASV

 

Pirmā audio fragmenta transkripcija: dzīves pamatvērtības
Kā jau es iepriekš minēju, man ļoti prātā ir palikuši tie pārmetumi, ko es dzirdēju, kad manu māti izsauca uz skolu par to, ka es nebiju pietiekami uzmanīgs, lai mani nenoķertu lasot “Old Vaverli” zem sola. Tad man tēvs teica, vai es gribu palikt Valgundē par čūsku dūrēju. Man esot jāizvēlas, ko es gribu darīt – iet skolā un tikt uz priekšu. Tas man ir palicis atmiņā uz visu mūžu. No lielām dzīves gudrībām ir jāizvēlas ne vien, kur grib iet, bet izvēlēties to mērķi tādu, lai varētu mērīt savu progresu pret to mērķi laika ziņā. Jāzina, vai tuvojas mērķim vai arī tas ir aizmirsts, vai arī tas mērķis attālinās ātrāk, nekā viņam mēģina tuvoties. To es tā patstāvīgi esmu mēģinājis piemērot savā dzīvē.

 

Otrā audio fragmenta transkripcija: priekšstati par ASV
Kad mēs braucam uz Ameriku, mēs domājām, ka katrs ir amerikāņu miljonārs bez izņēmuma. Daži, kas tam ticēja arī pēc iebraukšanas, bija ne tikai vīlušies, bet arī, ja negribēja braukt atpakaļ, tad arī tālāk daudz uz priekšu neko netika, jo vai nu ko gaidīja no saviem radiem, kas viņus bija izsaukuši, vai baznīcas, lai viņus uzturētu tāpat kā nometnēs Vācijā. Tie, kuri ilgojās tikt uz savām kājām pēc iespējas ātrāk, tie pēc pirmo grūtību pārvarēšanas atrada vietu darba tirgū un arī iespēju turpināt savu darba karjeru vai arī iegūt izglītību, lai mazpamaziņām sevi un savu ģimeni nostiprinātu.
Jautājums: Kā jūs domājiet, vai Amerika deva tās iespējas darīt?
Atbilde: Katrs pats savas laimes kalējs.