NMV-815
Dzimis 1923. gadā Smiltenes pagastā; intervēts 2000. gadā ASV

Tēmas: Veikalnieka karjera jaunībā; Sabiedriskās un kultūras aktivitātes; Iesaukšana un dienests leģionā; DP nometnes; Daugavas Vanagi

 

SATURA PĀRSTĀSTS

Bērnībā agri pieredzēta tēva nāve, mājas ūtrupe un agri uzsāktas darba gaitas. Pirmā darba pieredze saistīta ar darbu veikalā, vēlāk iegūstot arī veikalnieka-pārdevēja izglītību. Padomju okupācijas laikā saskāries ar kadru maiņu, politiskajiem uzraugiem, armijai aizejot – laupīšanām. Vācu okupācijas laikā turpinājis veikalnieka karjeru. Līdztekus darbam aktīvi piedalījies sabiedriskajā un kultūras dzīvē – darbojies vairākos koros, kā arī režisora Pētera Lūča vadībā Smiltenes teātra kopā, iemantojot mīlestību uz teātri visa mūža garumā. Teātra gaitas pārtrauc iesaukums leģionā 1943. gadā, kad nokļūst Vaiņodes 33. pulkā pulkveža Viļa Januma vadībā. Dienesta gaitas aizved uz fronti Krievijā, vēlāk pievienojas 15. divīzijai Vācijā. 1945. gada pavasarī smagi ievainots un ievietots kara slimnīcā Vācijā. Baidoties par tālāko likteni, kopā ar domubiedriem dodas uz bēgļu nometni, kur iegūst oficiālus demobilizācijas dokumentus. Kā bijušie leģionāri nokļūst Zārštates karavīru nometnē, kur kļūst par nometnes saimniecības vadītāju, aktīvi piedaloties arī sabiedriskajā un kultūras dzīvē. 1947. gadā, sākoties Westward Ho! akcijai, pieredz karavīru nometņu likvidāciju un ir spiests pārcelties no vienas bēgļu nometnes uz otru. Bēgļu nometnēs galvenokārt nodarbojas ar nometņu saimniecisko darbību, aktīvi darbojas latviešu teātrī Vācijā, kā arī Daugavas Vanagu organizācijā.

1951. gadā ieceļo ASV, kur turpina darboties Daugavas Vanagos un dzied vīru korī. Līdztekus sabiedriskajām aktivitātēm iestājas Osvalda Uršteina dibinātajā Ņujorkas Teātra skolā, spēlē dažādas lomas Amerikas Latviešu teātrī. Arī vēlāk, pārceļoties uz Vašingtonu, turpina aktīvu sabiedrisko un kulturālo darbību. Darbība Amerikas Latviešu Asociācijā un Pasaules Brīvo latviešu apvienībā Latvijas Atmodas periodā deva iespēju sadarboties ar Latvijas valdību. Sadarbību starp Amerikas un Latvijas latviešiem dažādu iemeslu dēļ nav izveidojusies tik cieša un rezultatīva, kā sākotnēji bijis iecerēts. Nav izdevies mazināt arī pastāvošo plaisu starp „mēs” un „jūs”.

Latvijai joprojām jūtas piederīgs, tomēr pieņēmis lēmumu palikt Amerikā, kur iesakņojies un kur ir radi un mājas. Daudziem trimdas latviešiem Latvijas neatkarības atgūšana un atskārsme, ka nav gatavi repatriēties, izraisījusi identitātes krīzi. Nosauc arī latvietim raksturīgākās īpašības – sīkstums, izturība un spēja piemēroties jebkuriem apstākļiem.

 

AUDIO FRAGMENTI:

1) pirmais darbs pēc ierašanās ASV
2) latviešu tautas raksturojums

 

Pirmā audio fragmenta transkripcija: pirmais darbs pēc ierašanās ASV
Es sāku strādāt.. tik domāju, nu, jāsāk strādāt uz būvēm, jo visi teica: „Uz būvēm – tas tik ir pamatīgi.” Un tagad tur bija tikai 2 nedēļas nodzīvotas.. Bet es jums pastāstīšu to interesantāko, kā mēs darbus meklējām. Mēs domājām, tādā milzu pilsētā iebraukuši... Vācijā jau tas nebija nekas – aiziet ar kājām kaut kur. Nu, Bruklinā ir slimnīca, nu, aiziesim uz to Bruklinas slimnīcu ar kājām. Bet mēs nezinājām, ka tā Bruklinas slimnīca atrodas 5-6 kilometru attālumā. Nu, beigās mēs ļoti ātri tikām pie skaidrības, ka tā ar kājām te nekur nevar aiziet. Nu tā, vispirms, sieva atrada darbu tanī slimnīcā. Un tagad baznīcā dabūjām satikties ar tiem būvniekiem: „Nu tā tik ir vieta!” Un tagad jāiet uz būvēm. Bet man no būvēm nav nekāda jēga. Nu, labi, ka jāiet, jāiet, ies uz būvēm. Tagad es dabūju tādu.. Kiršteins bija tāds būvuzņēmējs Longailendā, pie kura strādāja arī tagadējās Dagnijas Krēsliņas tēvs Stemme. Un tas bija viņam tāds priekšstrādnieks. Un tad visu sarunās. Nu, man jāaizbrauc ar pazemi līdz Džamaikai, un tad viņš tur mani paņems un aizvedīs, un atkal atvedīs atpakaļ. Nu, tā norunāts, tanī pirmdienā es ierodos tur tanī. Jā, viņš mani paņem. Aizved tagad uz turieni un tagad izlaiž tanī būvlaukumā. Nu, tukšs laukums, tur tādi koki visādi. Un tagad uzreiz saka, lai es nagloju tos two by four. Man jāsaka tā, ka man toreiz angļu valoda nekāda spožā nebija. Es domāju, two by four – kas tas ir tāds par zvēru? Nu, beigās es tomēr dabūju zināt, kas tas ir. Es tagad visu dienu nagloju tos two by four, taisu tos, kā viņus tur īsti nosauc, header, un visādi tanī laikā. Bet nu tas labākais bija tas. Tagad mēs atbraucām atkal atpakaļ, mani atved uz to pazemi, mani izlaiž ārā, un man kaut kā pa to dienu.. kaut kur, es nezinu, nauda man bija bišķi, es kaut kur pazaudējis naudu, un tagad es netieku mājās. Mani izlaiž Džamaikā, un es dzīvoju Bruklinā, veselu.. 2 pasaules, kā saka, katra savā pasaules malā. Es domāju, kā lai es tieku tagad mājās? Es domāju, es neko.. Es tāds pats darba drēbēs un es eju iekšā, es saku, ka man nav naudas, bet man jātiek Bruklinā mājās. Es braucu no darba, un es pazaudējis naudas, man nav vairāk. Un laikam es biju tik godīgs, vai es mācēju notēlot, es nezinu, man gan nebija neko ko tēlot, es biju būtībā ļoti notrūcies. Es domāju, kā lai es tagad tieku mājās. Un nav ar ko piezvanīt ar, nevar piezvanīt ar uz mājām. Es domāju, nu traks numurs. Un viņš mani ielaida tanī pazemē, un es aizbraucu līdz mājām, un nokļuvu mājās. Un tad es domāju – redz, Amerika ir laba zeme tomēr – tomēr cilvēkiem tic. Tā man bija pirmā tāda pozitīvā nots, kad es domāju – tas tā diez vai citur būtu bijis, ka es aizietu un domātu, ka tas tikai muld.

 

Otrā audio fragmenta transkripcija: latviešu tautas raksturojums
Es domāju būtībā, ka latviešu cilvēks, latviešu tauta vairumā ir ļoti sīksta, ļoti izturīga. Dažādos apstākļos viņi.. Ir tāds teiciens „Kaķi met, kā gribi, viņš vienmēr kritīs uz kājām”. Un man jāsaka tā, ka liela daļa latviešu ir tādi paši, ka viņi spēj kaut kādā veidā izkulties cauri dažādām situācijām. Un to pierādīja jau tā daļa, kas aizgāja trimdā ar to, ko viņi ir savā dzīvošanas laikā svešumā sasnieguši, un kā viņi ir nekautrējoties, vai viņš ir bijis tāds jeb tāds, viņš tomēr ir, lai varētu tikt uz priekšu, iebraucot svešos apstākļos, spējis pārorientēties līdz, kamēr apstākļi viņam ir devuši iespēju tikt tur, kur viņš ir vēlējies savā dzīvē tikt, jeb nu izvēlējies jaunu profesiju utt. Es domāju, ka tas ir viens tāds diezgan uzskatāms pierādījums, ka latvieši ir izturīgi un elastīgi piemēroties dažādiem apstākļiem. Attiecībā uz tautu Latvijā, es teikšu, ka tur varētu attiecināt to pašu, jo kā gan citādāk latvieši būtu izturējuši šos 50 gadus, dzīvojot zem okupācijas varas, dzīvojot apspiestībā, ja viņiem nebūtu šīs maņas būt elastīgiem, varbūt vienā otrā reizē piemērojoties apstākļiem, vienkārši tamdēļ, ka citu iespēju nav. Vai nu tu turpini dzīvot jeb tev ir, kā saka, jānoslēdz rēķini ar dzīvi.