Ceļvedis personīgā vēsturē
no NMV dzīvesstāstu krājuma
NMV-803
Dzimis 1898. gadā Jelgavā; intervēts 2000. gadā ASV
Tēmas: Ebreju ģimene Jelgavā; 1905. gada revolūcija; Evakuācija uz Krieviju 1941. gadā; Mobilizācija Sarkanajā armijā; Dzīves pamatvērtības
SATURA PĀRSTĀSTS
Dzimis ebreju ģimenē. Tēvs bijis skroderis, māte cepurniece. Bērnību pavadījis Jelgavā, gājis ebreju skolā. Ģimenē lietota ebreju valoda, bet uz ielas ar citiem bērniem runājis latviski un vāciski; krievu valodu apguvis skolā. Pēc pamatskolas beigšanas gribēja iestāties komercskolā, taču sākās Pirmais pasaules karš, un ģimene tika evakuēta uz Krieviju.
Atceras dažas ar 1905. gadu saistītas epizodes, taču Jelgavā kopumā nekādi nemieri nenotika. Cara laikā bija spēkā likums, ka Kurzemē drīkstēja dzīvot tikai tur pierakstītie ebreji.
Ebreji tika evakuēti uz Krieviju. Pret viņiem valdīja neuzticība. Ģimene nokļuva Tambovas apgabalā. Sāka strādāt fabrikā, paralēli apguva grāmatveža profesiju. 1922. gadā atgriezās Latvijā.
Arī pēc atgriešanās Latvijā dzīvoja Jelgavā. Sāka strādāt veikalā, apprecējās. Ģimenē piedzima 4 bērni. Kopā ar sievu atvēra gatavo apģērbu veikalu, kurš darbojās līdz pat vācu okupācijas laikam. Kad Latviju okupēja padomju armija, sabiedrībā valdīja uzskats, ka pie tā ir vainojami ebreji.
1941. gadā, dažas dienas pirms vācu okupācijas, ģimene devās uz Krieviju, kur pirms tam jau aizbraucis dēls. Nokļuva Kirovas apgabalā, kur tika norīkots strādāt restorāna bufetē. Pēc 40 dienām mobilizēts Sarkanajā armijā. Armijā strādā kā sanitārs, pats divreiz ievainots. Frontē saticis mobilizēto dēlu un daudzus pazīstamus jelgavniekus. Armijas rindās ienācis Latvijā, nokļuvis arī nodedzinātajā Jelgavā. Pēc kara demobilizēts. Tikmēr arī ģimene atgriezusies Latvijā un dzīvo Rīgā.
Padomju laikos strādājis kā prečzinis. Pēckara gados ar iztiku bija grūti, bet badā nedzīvoja. 80. gadu beigās mazbērni apprecējās un devās dzīvot uz ASV. Atmodas notikumu dēļ bija bail, ka atkal nesākas karš, tāpēc nolēma emigrēt uz ASV. Kopš 1991. gada dzīvo ASV kopā ar bērniem un mazbērniem.
Par galveno vērtību uzskata godīgumu. Uzskata, ka tāpēc spējis tik ilgi (101 gads) nodzīvot. Ciena visus, kas turas pie savas reliģijas; pats bieži dodas uz sinagogu. Priecājas, ka vēl ir saglabājusies veselība, lai gan jau kopš 80. gadiem ir problēmas ar redzi, kā dēļ nav spējis apgūt angļu valodu.