NMV-786
Dzimusi 1938. gadā Rīgā; intervēta 1998. gadā ASV

Tēmas: Bēgšana no Latvijas; Wilhelm Gustloff nogrimšana; Iedzīvošanās ASV; Piederība Latvijai un ASV; Bērnu audzināšana latvietībā

 

SATURA PĀRSTĀSTS

Pirmā pasaules kara laikā tēvs dienējis cara armijā. Pēc atgriešanās Latvijā apguva inženiera profesiju, strādāja „Aldara” fabrikā. 1944. gadā tēvs aizsūtīja sievu un 2 bērnus uz Vāciju. Kad Gotenhāfenai tuvojas padomju karaspēks, cilvēki centās tikt uz rietumiem. 1945. gada 3. janvārī ģimene uzkāpa uz kuģa „Wilhelm Gustloff”, ko jūrā nogremdēja krievu zemūdens torpēdas. Valdošajā panikā pazuda brālis. Mātei izdevās uzlikt uz glābšanas laivas, bet pati patika uz grimstošā kuģa. Kopumā no aptuveni 8000 cilvēkiem izglābās ap 1000.

Pēc katastrofas autori kopā ar citiem izglābtajiem bērniem gribēja nosūtīt uz bērnu namu. Brīnumainā kārtā viņa satika pazudušo 10 gadus veco brāli, kuram bija tēva adrese. Kādu laiku abi nodzīvo kādā vācu ģimenē, kamēr viņiem pakaļ ierodas tēvs un aizved pie mammas māsas.

Pēc kara beigām dzīvo vairākās DP nometnēs – vispirms kopā ar mātes, pēc tam tēva radiem. 1949. gadā izceļoja uz ASV, kur sākotnēji dzīvoja Ņujorkā. Tur sāka skolas gaitas. Ļoti atšķīrās no pārējiem skolas bērniem, jo bija vienīgie ārzemnieki. Pēc laika viena pati pārgāja dzīvot pie tantes. Aapguva farmaceites profesiju un apprecējās ar latvieti.

Kopā ar vīru dzīvojuši vairākās ASV pilsētās, visilgāk Pensilvānijā, kur uzaudzināti abi dēli. Lai gan mājās vairāk runājuši angliski, tomēr vēlējās, lai bērni prot latviešu valodu, tāpēc tie sūtīti latviešu skolās un nometnēs. Abi precējušies ar latvietēm. Vairāk laika veltījusi ģimenei, nevis karjerai slimnīcā. Kad bērni izauga un sāka patstāvīgu dzīvi, bija jāuzņemas rūpes par vīra vecākiem.

Tēvs pēc ieceļošanas ASV strādāja par rasētāju un dzīvoja kopā ar dēlu. Tēvam bija grūti piemēroties jaunajai dzīvei, un viņš izdarīja pašnāvību. Uzskata, ka Latvijā uz dzīvi neatgriezīsies. Nav skaidri nākotnes plāni.

Svarīgākās lietas dzīvē ir bērni, vīrs un darbs . Latvietība arī devusi ļoti daudz laba – padarījusi plašāku pasauli. Bērniem bijis ļoti vērtīgi, ka varēja dzīvot divās kultūrās.