Ceļvedis personīgā vēsturē
no NMV dzīvesstāstu krājuma
NMV-755
Dzimusi 1920. gadā Rīgā; intervēta 1998. gadā ASV
Tēmas: Rīgas 2. pamatskola; Skolas/studiju maksa; Ideoloģijas maiņa 1940. gadā; Žurnāls Jaunā gaita; Bērnu audzināšana latvietībā
SATURA PĀRSTĀSTS
Dzimusi amatnieku ģimenē. Piecu gadu vecumā sāka skolas gaitas 2. pilsētas pamatskolā Rīgā, kur bijuši daudz brīnišķīgu skolotāju. Pēc pamatskolas beigšanas 2 mēnešu laikā iemācījusies latīņu valodu, lai iestātos 1. valsts ģimnāzijā. Brāļa slimības dēļ ģimene nebija sevišķi sabiedriska. Bērniem tika ieaudzināta mīlestība uz grāmatām.
1937. gadā sāka studijas medicīnā Latvijas Universitātē. Gan par skolu, gan studijām bija jāmaksā, taču bija iespējams saņemt dažādas stipendijas vai piepelnīties, tāpēc skolojās un studēja dažādas sociālās izcelsmes bērni un jaunieši. Komunisti mācību maksu neatcēla, bet valsts studiju piemaksas vairs nemaksāja. Atmosfēra pirmajā padomju okupācijas laikā bija nospiedoša; vāciešu ienākšana tika sagaidīta ar atvieglojumu un prieku. Varu maiņas ietekmēja cilvēku savstarpējās attiecības.
Studijas beidza 1943. gada februārī un tika nosūtīta darbā par rajona ārsti Vidzemē. Vietējie iedzīvotāji ar vāciešiem dzīvoja draudzīgi; tieši vācieši palīdzēja izbraukt no Latvijas. Izbrauca kopā ar nelielu grupu vietējo, baidījās no krievu ienākšanas un atkārtotām deportācijām.
Pēc Vācijas kapitulācijas pienācis rīkojums, ka visi ārzemnieki jāpārvieto uz tranzītnometni repatriēšanai uz PSRS. Ar vietējo angļu komandantu panākta vienošanās, ka latvieši netiks pārvesti. Vēlāk pārcēlās uz Ķīles DP nometni, kur atšķirībā no citām nometnēm tika uzņemti arī latviešu karavīri. Vēlāk pārcēlās uz Eitīnes DP nometni.
No Latvijas izceļoja kopā ar māti, kura 1948. gadā vīra veselības dēļ atgriezās Latvijā. (Skat. zemāk.) Kad tēvs nomira, mātei pēc vairākkārtīgiem lūgumiem 1960. gadā tika dota atļauja izceļot pie meitas uz ASV. Kamēr māte dzīvoja Latvijā, notika sarakste.
1948. gadā apprecējās; 1951. gadā izceļoja uz ASV. Pie galvotājiem nodzīvoja tikai mēnesi, pēc tam pārcēlās uz Kalamazū, kur vīrs atrada darbu fabrikā. Pati neatsāka medicīnas karjeru, jo gribēja rūpēties par bērnu latvisku audzināšanu. Par Amerikas Latviešu jaunatnes apvienību, žurnālu „Mazputniņš” un „Jauno Gaitu”, kura izdevējus daļa trimdas sabiedrības uzskatīja par komunistu atbalstītājiem. Vecākajā trimdas paaudzē valdīja uzskats, ka jaunie der tikai krēslu stumdīšanai sanāksmēs, un jaunākās paaudzes veidoja savas organizācijas.
Uzskata, ka latvietība bērniem nav jāuzspiež ar varu. Pašas bērni nekad mājās nav runājuši citā, kā vien latviešu valodā. Bērni tika sūtīti latviešu skolās; kad sāka iet amerikāņu skolās, neprata angļu valodu.
Nožēlo, ka Latvijā netiek novērtēta trimdā radītā literatūra. Daudzi trimdas latvieši neatgriežas Latvijā tāpēc, ka tur dzīvo pārāk daudz sveštautiešu. Latvijā ļoti liela nozīme tiek pievērsta cilvēka nozīmīgumam, ko parāda tituli un amati. Uzskata, ka latviešu tautai ir bijuši nevis 700 vergu darba gadi, bet 700 brīvības cīņu gadi.
AUDIO FRAGMENTS: repatriācija pēc kara
Audio fragmenta transkripcija:
Tad mana mamma aizbrauca, es teicu, atpakaļ uz Latviju. Viņa teica, ka 49. gada martā viņa bijusi pilnīgi pārliecināta, ka viņu vedīs projām. Bet kaut kā, nezinu, viņai bija izlaimējies, un viņa bija palikusi.
Jautājums: Un kādā veidā viņai tā pārcelšanās uz Latviju, viņai bija kādas atļaujas vajadzīgas, jeb viņa kaut kur vienkārši pieteicās?
Atbilde: Tur bija jāiet uz krievu pārstāvniecību Lībekā un jāpieteicas, ka grib braukt atpakaļ.
Jautājums: Viņi, protams, bija priecīgi, ka kāds vispār grib braukt.
Atbilde: Tad viņi pa visu angļu zonu, viņi bija savākuši tos cilvēkus, jo tur jau bija viens otrs, no tās pašas mūsu nometnes, tur bija, es atceros, viena tāda jauna ģimene. Kāpēc viņi brauca atpakaļ, es nezinu. Pāris tur sievas aizbrauca atpakaļ tāpēc, ka vīri bija 19. divīzijā un viņas bija cerējušas, ka viņas varēs pie vīriem tikt, kā saka, apvienot ģimeni atpakaļ. Jāsaka, pārliecības dēļ neviens nebrauca atpakaļ, bet tikai ģimenes apstākļu dēļ, kā, piemēram, mana mamma, kad viņa zināja, ka paps ir ļoti slims, tad viņa brauca viņu kopt.