NMV-3422
Dzimusi 1952. gadā Lielbritānijā; intervēta 2009. gadā Lielbritānijā

Tēmas: Latviskā identitāte; Sabiedriskā dzīve; Bērnu latviskā audzināšana; Izjūtas Atmodas laikā; Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība

 

SATURA PĀRSTĀSTS

Dzimusi Anglijā, latviešu ģimenē. Par vecākiem, viņu nokļūšana Anglijā. Bērnības atmiņas. Angļi uz iebraucējiem skatījās kā uz „sasodītajiem ārzemniekiem”, kas reizēm radīja grūtības. Angļu valodu iemācījās, spēlējoties ar citiem bērniem. Kuriozi ar valodas lietošanu, skolas laiks.
Ģimenes sabiedriskā dzīve 100% notika latviešos. Vecāki smagi strādā, lai nopelnītu iztikai un nedaudz iekrātu, par ko vēlāk varēja nopirkt māju. Māte un vecmāte lielas rokdarbnieces, šuj un pārdod spilvenus (šujmašīnu māte atrada bēgļu gaitās Vācijā). Lai gan ir Lielbritānijas pilsone, sirdī ir latviete. (Skat. zemāk.) Precējusies ar latvieti, un sabiedriskā dzīve vairāk notiek latviešu sabiedrībā.
Kopā ar tēvu jau no bērnības gājusi baznīcā – gan latviešu, gan angļu draudzēs. Iesaistīšanās sabiedriskās aktivitātēs sākās 10 gadu vecumā līdz ar pievienošanos latviešu deju kopai. Deju kopas sastāvā ceļots gan pa Angliju, gan Vāciju.
Par skolas gaitām angļu skolā. Latviešu vecāki savus bērnus mudināja mācīties, ko viņi arī cītīgi darīja. Gan skolā, gan vispār apkārtnē dzīvoja ļoti daudz latviešu, tāpēc savā ziņā jutās kā mazā Latvijā. Abas meitas runā latviešu valodā. Vecākā angļu valodu iemācījās tikai, sākot skolas gaitas. (Skat. zemāk.)
Bērnībā gribēja strādāt par žēlsirdīgo māsiņu, taču beigās ieguvusi mikrobioloģes izglītību. Līdz meitu piedzimšanai strādāja slimnīcā.
Ar nākamo vīru iepazinās 13 gadu vecumā, dejojot vienā deju kopā, taču apprecējās pēc 21 gada.
Par jauniešu grupas „Caunu cepures” izveidošanu un darbību. No 16 gadu vecuma iesaistījusies ELJA’s sarīkojumiem, taču nav īpaši politiski orientēta. ELJA svarīga, jo caur to iepazinās ar latviešiem no visas pasaules.
Padomju laikos Latviju apciemojusi četras reizes, lai apciemotu radiniekus. Nekad nav nopietni apsvērusi domu par atgriešanos Latvijā uz dzīvi, jo ir iesakņojusies Anglijā.
80. gadu beigu notikumi un Latvijas neatkarības atgūšana bija ļoti negaidīta. Sava veida paradokss – nespēja noticēt, ka piepildās tas, ko vienmēr bija vēlējusies un kam bija ticējusi. Pēc tam daudzi trimdinieki atgriezās uz dzīvi Latvijā.
 Ilgus gadus bijusi iesaistīta latviešu skolas mācību darbā – par skolas darbību.

 

AUDIO FRAGMENTI:
1) latviskā identitāte
2) valodas apguve

 

Pirmā audio fragmenta transkripcija: latviskā identitāte
Bet es 100% jutos latviete vienmēr, man nekad nebija nekādas domas, ka es esmu angliete. Un mamma vienmēr teica, ja tev kāds saka, ka tu esi anglis, vienkārši pasaki, ka tikai tāpēc, ka kaķēns dzimst stallī, nenozīmē, ka tas ir zirgs. Un es bieži vien kaut ko tamlīdzīgu arī pateicu, ja kāds kaut ko prasīja – tu taču esi te dzimusi, tu esi angliete. Es teicu – nē, es neesmu, es esmu latviete. Jā, zin, man ir britu pase, bet es esmu latviete. Tā kā es vienmēr uzaugu tā, domājot latviski. Es neteikšu, ka man varbūt latviešu zināšanas kā tādas un vēsture utt., man nebija milzīgi plašas, bet man sajūta vienmēr bija, ka es esmu latviete. Un es arī vienmēr gribēju precēt latvieti. Divas lietas man svarīgas – Dievs un latvietība.

 

Otrā audio fragmenta transkripcija: valodas apguve
Vecākā meita tāpatās. Viņai latviešu valoda ir daudz labāka nekā māsai, gan rakstiskā, gan mutiskā. Bet tas ir pirmam bērnam, jo man vecākā meita neprata angliski līdz, kamēr viņa gāja uz bērnudārzu. Un viņai bija grūti kādas 4 nedēļas, kad man stāstīja... Man viens stāsts, kur es viņai gāju pakaļ, un tā skolotāja bērnudārzā teica: „Es redzu, kas jūsu meitenei ir par problēmu. Es ieraudzīju, viņa aizgāja pie vienas meitenītes un gribēja ar viņu runāties, un viņa tikai runāja savā valodā. Un tā meitenīte, protams, paskatījās uz viņu un atbildēja angliski. Un jūsu meita bija pilnīgi izbrīnījusies, ka viņa nesaprot.” Un tā Ilzei bija pirmā saprašana, ka viņa ir citādāka nekā tie bērni, ka viņi nesaprotas. Un pagāja varbūt 3-4 nedēļas, un viņa sāka runāt angliski.