NMV-3418
Dzimis 1943. gadā Rīgā; intervēts 2009. gadā Lielbritānijā

Temas: Daugavas Vanagi; Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība; Latviešu nams Straumēni; Latviskā identitāte; Iejušanās angļu sabiedrībā

 

SATURA PĀRSTĀSTS

1944. gadā, kad autors bija gadu vecs, ģimene (māte un vecmāte) bēga no Latvijas un nonāca Vācijā. Pirmās atmiņas no Lībekas, kur ģimene pavadīja 4-5 gadus, līdz izceļoja uz Angliju. Dzīves apstākļi pirmajos gados, kad bija grūta iztikšana; vēlāk māte nopelnīja pietiekami, lai uz aizņēmuma pamata nopirktu māju. Pēckara Anglijas raksturojums, bērnības atmiņas par ikdienu, Ziemassvētku un citiem pasākumiem. Lielākā daļa draugu bērnībā bijuši angļu bērni. Sākot skolas gaitas, nezināja ne vārda angliski, tomēr problēmu ar iejušanos nebija. Skolas gaitas, sportošana. Tajos gados Anglijā bija maz svešzemnieku, tomēr problēmu nebija. Latviešu sestdienas skola, ELJA’s saieti, dalība latviešu teātra grupā. Latviešu volejbola turnīri.
Pēc skolas beigšanas nenoliek vajadzīgos eksāmenus, tāpēc nestudē, bet sāk darbu tekstilnozarē izpētes jomā. Par savu karjeras izaugsmi, kuras dēļ dzīvojis dažādas Anglijas pilsētās. Visur sastapis arī latviešus. Bija gan angļu draugi, gan latviešu sabiedrība, un regulāri pasākumi. Gājis arī uz angļu jauniešu klubu, tur satika sievu – anglieti. Kopā ar angļu draugiem spēlējis rokgrupā. Darba dēļ dzīvojis visās Anglijas malās, tāpēc grūti uzturēt draudzību, tomēr atsevišķas draudzības saglabājušās visa mūža garumā.
Par dzīvi dažādās Anglijas pilsētās un komandējumiem ārzemēs. Latviju pirmoreiz apmeklēja pēc neatkarības atgūšanas. Komplikācijas ar vectēva zemes atgūšanu. Pirmoreiz aizbraucot, bija interesanti, tomēr ne pārāk emocionāli, jo atmiņas nebija saglabājušās. Ir divi bērni, kuri ir vairāk angļi, kā latvieši. Lielāka iespēja latviešiem bija apprecēties ar angļiem, nekā savā starpā.
Darbība Daugavas Vanagos (DV), Dziesmu svētku organizēšana. DV nodaļu darbs – sarīkojumi, īpašumu uzturēšana. Šobrīd Anglijas vidienes DV nodaļas savā pārziņā pārņēmuši latviešu jauniebraucēji. Latviešu centru mērķis ir uzturēt latviešu saliņas svešās zemēs; otrs mērķis – politiskā un darbība un palīdzība Latvijai, kas arī tagad nav beigusies. Pēc neatkarības atgūšanas latviešu organizāciju darbība pamatos nemainījās, tikai varēja vairāk ar Latviju tieši dalīties, nebija vairs ierobežojumi, daudzi sabiedriskie darbinieki pārcēlās uz Latviju. „Straumēnu” uzturēšana un modernizēšanas plāni. Dzīves apstākļi „Straumēnos”. Sieva latviski nerunā, bet saprot, tāpat ņem dalību latviešu sabiedrībā. Latvijā ir sveši, uzkrīt daudzas atšķirības, vecākajai paaudzei traucē apkārt skanošā krievu valoda. Iespaids par Latviju bija tikai no mātes un vecmātes stāstiem, tomēr kopējais iespaids par apstākļiem Padomju Savienībā bija, tā kā tas nebija pārsteigums. Māte pameta Latviju tāpēc, ka baidījās no krieviem. Latvietība ir no bērnības dienām iepotēta, taču tai pašā laikā jūtas arī kā anglis.

 

AUDIO FRAGMENTS: latviskā/angliskā identitāte

 

Audio fragmenta transkripcija: latviskā/angliskā identitāte
Jautājums: Tā domājot, cik jums tā latvietība šeit kaut ko deva, cik jums tas bija tā svarīgi, kā jūs to tagad izjūtat?
Atbilde: Grūti paskaidrot. Latvietība kaut kā no bērnības dienām ir iepotēta. Vienmēr ir bijis. Tas kaut kā ir normāli. Ja man kādi angļi prasa, kas es esmu, es esmu latvietis. Tas fakts, ka man ir britu pase – nav svarīgi. Tas ir tikai tā, starp citu. Tas ir derīgi. Kur vajag, tur es esmu brits, kur nevajag citādi, tad es esmu latvietis. Tanī ziņā tā dubultā pavalstniecība ir derīga.