NMV-3415
Dzimusi 1973. gadā Rīgā; intervēta 2009. gadā Lielbritānijā

Tēmas: Mūsdienu emigrācija; Latviešu skola Londonā; Latviešu valodas saglabāšana; Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā

 

KOPSAVILKUMS

Lai gan nekad nebija domājusi pamest Latviju, intervijas brīdī jau 10 gadus dzīvo Londonā. Izglītība un darbs Latvijā, nokļūšana Londonā, iejušanās un valodas apguve, studijas. Par latviešu skolu Londonā un dažāda veida (trimdas latviešu, Latvijas latviešu un jauktajām) ģimenēm, divvalodības problēma. Latvijas izglītības sistēmas problēmas, kas atsaucas arī uz latviešu skolām ārpus Latvijas. Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā darbība, trimdas un jauniebraucēju latviešu attiecības.

Raksturīgākais pieredzē un izteiksmes veidā: citāti

Es esmu vienmēr bijusi, un es arī tagad caur un cauri esmu latviete. Un man latvietība ir ļoti svarīga, un es esmu lepna, ka es esmu imigrants citā valstī, es esmu svešinieks, sveštautietis. Bet mani tas neuztrauc, jo es esmu lepna par to, ka es esmu. Un sākumā, kad man piedāvāja braukt uz šejieni, es teicu – es no Latvijas projām nekad!

Es saku, kad es arī mācījos, es domāju, es esmu gatava braukt atpakaļ uz Latviju un strādāt izglītības jomā. Tā ir mana sirdslieta, un es redzu, ka tur ir lietas, ko darīt un mainīt, un es gribētu. Bet es sapratu – cik ilgi var būt patriots? Pienāk mirklis, kad ir jāsāk domāt arī par sevi, ka nevar tikai domāt par citiem – par svešiem bērniem, par... Vajag domāt! Tu nedrīksti nolikt malā, bet kaut kādā mirklī jāsāk arī domāt mazlietiņ egoistiskā virzienā. Tu nevari visu savu brīvo laiku un visu savu enerģiju tā par sviestmaizi un patriotisma dēļ atdot kaut kur.

Tas ir mūsu mērķis – šo kultūru sniegt šiem mazajiem bērniem. Man ļoti gribētos ticēt, ka mēs iemācām arī kaut kādā mērā latviešu valodu kā tādu, bet man liekas, ka latviešu skolas filozofija ir tā latviskā kultūra, tā latvietība, latviskums, latviešu kultūra un tradīcijas un tādas lietas – viņiem iemācīt un ielikt iekšā, lai viņi aiziet. Pat ja tās zināšanas, ko viņi aiznes no latviešu skolas, ir angļu valodā, bet viņi par to Latviju un latvietību ir iemācījušies kaut ko, ieguvuši kaut kādas zināšanas.

Kā? Tu Angliju par savām mājām sauc?” Es saku: „Jā, tās ir manas praktiskās mājas. Emocionālās man vienmēr būs Latvija, tās ir manas mājas.