Ceļvedis personīgā vēsturē
no NMV dzīvesstāstu krājuma
NMV-3412
Dzimis 1960. gadā Lielbritānijā; intervēts 2009. gadā Lielbritānijā
Tēmas: ELJA darbība; Vispasaules latviešu jaunatnes kongresi; Latviešu valodas saglabāšana; Kultūras sakaru komiteja; Darbs/Karjera
SATURA PĀRSTĀSTS
Vecāki – rīdzinieki. Tēvs netika iesaukts leģionā, nokļuva DP nometnē Vācijā, ieguva stipendiju studijām Oksfordas Universitātē. Pēc studijām strādāja BBC, vēlāk bijis „Brīvās Latvijas” redaktors, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesaistījās politikā. Par vecvecākiem, uzvārda izcelsmi, vectēva mājām, kur vēl tagad dzīvo dzimtas pārstāvji. Vectēva mājas apmeklējums 1987. gadā.
Bērnībā apkārt bijis valodu maisījums, jo radinieki runājuši gan vācu, gan krievu valodā. Bērnības atmiņas par vecvecākiem, Latviešu skolu Londonā, skolas biedriem, skolotājiem. Vēlākos gados pats bijis šīs skolas pārzinis, mācījis Latvijas vēsturi. Skolas attīstība dažādos laika periodos. Latviešu iebraucēji Anglijā pēc 1990. gada – ļoti ātri iesakņojas angļu sabiedrībā, viņu bērniem problēmas ar latviešu valodu, jo vecāki, labu vēlot, ģimenē pāriet uz angļu valodu. Sieva angliete, taču prot latviešu valodu. Latviešu valodas eksāmeni angļu izglītības sistēmā.Lai gan vienmēr bijis dedzīgs latvietis, tomēr līdzīgi vairumam (pretēji tēvam) neticēja, ka Latvija atgūs neatkarību. Drīzāk domāja par valodas un kultūras saglabāšanu Rietumos. Jaunības gados pretojās vecāku uzspiestajai latviešu valodai, ar draugiem konsekventi runā angliski. Eiropas latviešu Dziesmu svētku un Anglijas Dziesmu dienu apmeklēšana. Iesaistīšanās ELJA’s aktivitātēs 70. gadu vidū – ar to atgūst interesi par latviešu lietām, atgriežas pie latviešu valodas lietošanas. Atšķirības starp latviešiem Anglijas novados un dažādās mītnes zemēs. Skolas un studiju gaitas. Nekad nav spējis īsti iejusties angļu sabiedrībā. (Skat. zemāk.) Vienu gadu pavadīja Minsteres latviešu skolā – tas devis ļoti daudz gan no valodas lietošanas, gan emocionālās puses. ELJA’s kongresi un semināri. Kultūras sakaru komitejas darbība. ELJA’s vidē sadarbība ar Kultūras sakaru komiteju bija ļoti dedzīgs diskusiju temats, – bija šķelšanās starp jaunajiem kreisajiem, kas atbalstīja sakarus ar Latviju, un tiem, kas to neatbalstīja (sociāldemokrāti). 1. Vispasaules latviešu jaunatnes kongress 1968. gadā. Politiskās šķelšanās latviešu trimdā, kontakti ar padomju Latviju. Anglijas latvieši mazāk nodevās politikai, vairāk kultūras un sabiedriskajām aktivitātēm. ELJA’s vadošie biedri. 81. Spices moments ELJA’s vēsturē – 89. gada Vispasaules kongress Somijā.
Studējis sabiedrisko administrāciju. Latviešu sabiedrība, sabiedriskās aktivitātes, jauniešu pulciņš „Caunu cepures”. Jāņu svinēšana Anglijā – varēja vienā gadā 4 reizes svinēt. Darbs pie Emīla Gaiļa. 80. gadu sākumā Anglijā dziļa ekonomiska krīze, nav iespējams atrast darbu specialitātē, pārkvalificējas uz datorzinātnēm, kas tolaik bija ļoti demokrātiska zinātne. Karjera šajā jomā.
Iepazīšanās ar sievu, kura, būdama angliete, tomēr ņēma dalību latviešu sabiedrībā. Meitām liela interese par Latviju.
Dalība dažādās latviešu tautas deju kopās Anglijā, muzicēšana latviešu rokgrupā. Korporācija „Selonija”. ELJA’s valde un kongresi, Etlingenes deklarācija. 89. gada Vispasaules kongress Somijā visiem dalībniekiem bija jāatbalsta Etlingenes deklarācija – to izdarīja arī Latvijas komjauniešu pārstāvji. 3x3 nometnes Anglijā – nodalās latviski un angliski runājošās nometnes.
Par Emīlu Gaili – pirmo turīgo latvieti Lielbritānijā.
AUDIO FRAGMENTS: grūtības iekļauties angļu sabiedrībā
Audio fragmenta transkripcija: grūtības iekļauties angļu sabiedrībā
Tad ar tiem 16 gadiem man tā latviešu lieta sāka kļūt svarīgāka. Es nezinu, kāpēc, un es pieņemu, ka tie visi iemesli ir manā galvā un būtībā ne citu, bet īsti iekļauties angļu sabiedrībā un angļu skolā man neizdevās. Varbūt es nebiju pietiekami sportisks vai... es nezinu. Nu man bija draugi, bet es nekad nejutos ērti. Toties ar tiem 16 gadiem es iegāju šajā latviešu sabiedrībā, un uzreiz mani pieņēma kā cilvēku un es varēju sākt plaukt. Bet, kā saka, es nedomāju, ka tajā laikā angļu pasaules redzesloks bija samērā šaurs. Viņi mani neuzskatīja par ārzemnieku. Viņiem nebija pamats uzskatīt mani par ārzemnieku. Man varbūt jocīgs uzvārds, bet... Ja bija kaut kāda atšķirība, tad viss bija manī iekšā. Es sevi uzskatīju kā atšķirīgu, ne, ka citi mani.