Ceļvedis personīgā vēsturē
no NMV dzīvesstāstu krājuma
NMV-3411
Dzimis 1925. gadā Elejas pagastā; intervēts 2009. gadā Lielbritānijā
Tēmas: Darbs Skotijā; Iedzīvošanās Lielbritānijā; Sabiedriskā dzīve/darbs; Latviešu nams Straumēni; DVF nams Londonā
SATURA PĀRSTĀSTS
Par Daugavas Vanagu Fonda nama Londonā un latviešu namu „Straumēni”. 60. gadu un mūsdienu Lielbritānijas latviešu sabiedrības salīdzinājums.Nokļūšana Lielbritānijā: pirmos 5 gadus nodzīvojos Skotijā, sākotnēji strādājot lauksaimniecībā, vēlāk – par pavāru. Dzīve Skotijā, skotu un angļu salīdzinājums. Latviešu sabiedrība un kultūras aktivitātes pēc pārcelšanās uz Angliju. Toreiz cilvēki daudz vairāk turējās kopā un palīdzēja viens otram. Iebraucot Lielbritānijā, dzīvē negāja slikti, tomēr visu laiku domāja par mājām Latvijā, kur palika pārējā ģimene. Par vecākiem, tēva mājām. Latvijā nepabeidza vidusskolu, jo tika iesaukts Jelgavas apsardzības rotā, vēlāk dienēja policijas pulkā. Kara beigas sagaidīja slimnīcā Vācijā.Vienmēr bijusi tieksme veidot biznesu, arī labi sapraties ar cilvēkiem, tāpēc aktīvi darbojies latviešu sabiedrībā, Daugavas Vanagu organizācijā. Sieva nav latviete, bet iesaistījusies latviešu sabiedrībā, tomēr bērni latviski gandrīz nerunā. Par latviešu namu „Straumēni”, ciemošanos Latvijā.
AUDIO FRAGMENTS: dzīves un cilvēku vērtējums/ ilgas pēc mājām
Audio fragmenta transkripcija: dzīves un cilvēku vērtējums/ ilgas pēc mājām
Tātad es atceros gadījumu, kad pēc kara es biju slimnīcā vēl un nebija ko ēst, un tur angļi nāca un es atdevu savu pulksteni par kasti ar biskvītiem. Tad mēs ar vienu draugu spēlējām šahu un ēdām tos biskvītus. Tad tu dalījies, vai ne. Bet tagad tas jau nav. Tā kā tas bija ļoti tā interesanti tajā laikā. Un salīdzinot to laiku un tagad – ir diena pret nakti, es gribētu teikt. Ir jau cilvēki, kas vēl turas kopā, bet tās ir mazākas grupas. Nu, kas izveidojās draugu būšana, un tā, vai ne.
Jautājums: Bet jūs angļu valodu jau iemācījāties uzreiz?
Atbilde: Nē, nu kaut ko es zināju, jo es Austrijā biju un es strādāju pie angļiem. Es strādāju pie angļiem un tad kaut cik jau apmēram zināju. Un, kad iebraucu Anglijā, tad nebija tik traki. Gāju uz ballītēm ar skotietēm, kā tu sarunāsies! Bet bija labi. Es nenožēloju tos laikus. Bet, lai gan būdams apmēram 20-21 gadus vecs, visu laiku domāju par mājām, par mājām, par mājām.