NMV-3407
Dzimusi 1947. gadā Vācijā; intervēta 2009. gadā Lielbritānijā

Tēmas: Ieceļošana Austrālijā; Pārcelšanās uz Lielbritāniju; Kara psiholoģiskās traumas; Sabiedriskā dzīve/darbs; Ģimenes veidošana

KOPSAVILKUMS

Ģimene no DP nometnes Gestahtā, Vācijā 1950. gadā izceļoja uz Austrāliju. Vecāku dzimtas un nokļūšana Vācijā. Atmiņas par braucienu uz Austrāliju, dzīve un latviešu sabiedrība Brisbanē, kur dzīvoja arī daudzi radinieki. Kara gados pieredzētais atstāja dziļu iespaidu gan uz māti, gan tēvu. Pēc studiju beigšanas dodas strādāt uz Angliju, dibina ģimeni ar Anglijas latvieti. Par Londonas latviešu kori, Anglijas ekonomisko uzplaukumu. Pauž negatīvu nostāju pret strādnieku partiju. Ilgu laiku mācījusi Londonas latviešu skolā, taču saprot, ka tik labi nerunā latviski, lai mācītu Latvijas latviešu bērnus. Dzīves izvērtējums – kā sasniegumu vērtē to, ka meitas runā latviski un ieguvušas labu izglītību. Paticis, ka Anglijas latvieši cieši turas savā starpā.

AUDIO FRAGMENTI:
1) ierašanās Austrālijā
2) cerības par drīzu atgriešanos Latvijā

Pirmā audio fragmenta transkripcija: ierašanās Austrālijā
Jautājums: Tad jūs pirmoreiz to pasauli sākāt saprast Austrālijā?
Atbilde: Jā, jo man bija 3 gadi, kad mēs ceļojām. No Vācijas man īstenībā ir tikai fotogrāfijas. Kādreiz viņi saka, ka jūsu atmiņas varbūt ir saistītas ar to fotogrāfiju, bet es kaut kā atceros uz klāja... Jo mamma teica, ka tas brauciens uz Austrāliju bija šausmīgs. Tur bija pilns ar bēgļiem. Un viņai bija 2 mazi bērniņi, manai māsai tikai bija 1 gadiņš un man bija 3. Un autiņus nebija kur žāvēt! Mamma vēl atceras. Un, protams, tas kuģis bija pilns!
Jautājums: Kas tad tas par gadalaiku?
Atbilde: Tas būtu 50. gads, jo tad man bija 3 gadi un manai māsai bija 1 gads. Un tad tos baltiešus uz Austrāliju veda. Viņus sauca par „beautiful Balts”, jo austrālieši, protams, melnos negribēja. Jūs jau to ziniet noteikti, ka austrālieši neņēma pretī tajā laikā. Viņi iedomājās, ka šie baltie, skaistie bēgļi no Eiropas viņiem derētu, lai kuplinātu viņu zemi. Es nezinu, cik viss kopā – vairāk kā 100 000 no baltiešiem (tas ir visiem baltiešiem, ne tikai latviešiem) uz Austrāliju aizbrauca.

Otrā audio fragmenta transkripcija: cerības uz drīzu atgriešanos Latvijā
Jautājums: Bet vai jums ģimenē arī bija tā doma par to, ka atgriezīsies?
Atbilde: Uz Latviju? Jā, bet tas bija tikai pirmajos gados. Mūsu ģimene, opaps ar papu bija vieni no pirmajiem, kas iepirka māju Brisbanē. Un tad citi teica: “Kas jūs par...! Drīz būs jābrauc atpakaļ uz Latviju, ko jūs tagad ar mājas pirkšanu! Mēs taču visi drīz brauksim atpakaļ! Muļķi!” Bet es domāju, opaps jau tik muļķis nebija. Un tāpat arī bija latviešu skolā no sākumā, kad mēs gājām svētdienās – ko tad tur, pakavēsim bērniem laiku līdz tam laikam, kad jābrauc atpakaļ. Ko tad tur. Bet ar laiku atjēdzās, ka tomēr bērni varētu savu valodu pat aizmirst. Jo no sākuma tikai ar tām tautas dziesmām un ticības mācību, būdama draudzes skola. Es neesmu baznīcā gājēja pašlaik, es domāju, tā ir tā ticības mācība... Mums bija diezgan ar uzviju tajā skoliņā. Bet arī – tas jau par sliktu nevienam nenāk. Un tie garie dzejoļi no galvas.