NMV-3400
Dzimusi 1941. gadā Rīgā; intervēta 2009. gadā Lielbritānijā

Tēmas: DP nometnes; Angļu sabiedrības attieksme; Darbs tekstilrūpniecībā; Latvijas apciemojumi; Izglītības nozīme

 

KOPSAVILKUMS

Ģimene bijusi izsūtāmo sarakstā 1941. gadā, tāpēc 1944. gadā pamet Latviju, nokļūst Vācijas DP (pārvietoto personu) nometnēs. Vispirms tēvs, pēc tam pārējā ģimene ieceļo Anglijas ziemeļos, kur vecāki sākotnēji strādā tekstilrūpniecībā. Skolā jāsastopas ar sliktu attieksmi pret iebraucējiem, prieku sagādā latviešu vasaras nometnes Almelijā. Studijas Anglijā un Francijā, piedalīšanās latviešu tautas deju grupā, ar ko braukāts pa pasauli; citas sabiedriskās aktivitātes. Nevienā zemē, ieskaitot Latviju, nejūtas kā mājās. Angļu sabiedrību vērtē kā konservatīvu, daudzi bija kreisi noskaņoti. 10 gadus strādājusi ebreju skolā, kur arī bija jāsastopas ar negatīvu nostāju pret latviešiem. Latviju pirmoreiz apciemojusi 1984. gadā – tas bija liels pārdzīvojums. 90. gados iestājusies Daugavas Vanagos, lai nepoieļautu Daugavas Vanagu Fonda Londonas nama pārdošanu.

 

 FRAGMENTS: par māju sajūtu un svešatni

Nē, nu mani vecāki arī vienmēr teica – visu tev var atņemt, bet izglītību gan nevar atņemt. Un viņi arī man ierosināja to, ka valodām ir liela priekšrocība, ka to arī nekad no tevis nevar atņemt. Un, ja tev ir valodas, tad tu vienmēr kaut kur atradīsi darbu.

Varbūt tas ir ļoti sentimentāli, bet es jūtos mājās daudzās zemēs, bet es nekur nejūtos kā īsti mājās. Un tur arī ir iekļauta Latvija. Jo es vienmēr, ja es esmu kaut kādā zemē, tad es arī gribu baudīt tā, kā tie cilvēki tur dzīvo. Es metos iekšā ar sirdi un dvēseli, varētu teikt. Bet, kā es saku, visās tajās zemēs un pat Latvijā es jūtos kā svešiniece.

Un tad mēs pārbraucām pāri robežai, un tad es atceros.., kā es sāku raudāt aiz emocijām! Ka beidzot tu esi tanī dzimtenē, kuru tu kaut kādīgi esi iedomājis caur rožainām brillēm, bet arī tu zini, ka tur viss nebūs tā, bet tomēr tā fantāzija kaut kāda tur ir.