NMV-1959
Dzimusi 1920. gadā Vārkavā; intervēta 2004. gadā Preiļu rajonā

Tēmas: Bērnība; Folklora; Karš; Kolhozs; Mežabrāļi

 

KOPSAVILKUMS

Stingra reliģiskā pārliecība, tic lūgšanas spēkam. Sākumā ir atmiņas par to, kā palīdzējusi tēvam darbos. Atceras, kā tēvs cēlis dzīvojamo māju. Teicami pārzina tuvāko apkārtni, te nodzīvojusi visu mūžu, zina vairākus nostāstus par apvidu. Zina stāstīt par maģiskām aizsargzīmēm, maldīšanos, māņticību, tradīcijām un godiem. Ģimenei izdodas izglābties no izsūtījuma. Vairākkārt piemin grūtos dzīves apstākļus kara un pēckara laikā, kad valdīja bailes, nabadzība, apkārtnes mežos slēpās mežabrāļi. Stāstījumam par kolhoza laikiem ir ironiska pieskaņa. Vispārināti runā par čiuļu un čangaļu attiecībām.

 

AUDIO FRAGMENTS: vecāsmātes padoms

Audio fragmenta transkripcija:
Mana vecā māte stāstīja tā: „Agrāk bija tagad tādi neticīgi cilvēki.” Viņi, kā jau arī tagad, viņi, kurš jau tai baznīcai ticēja (vai Dievam), tad tur viņu izmēdīja. Nu i saka – tam bij kaut kāda nelaime. Saka: ko es ticēšu Dievam, ka es viņu neredzu. Bet mēs, bet tajā grāmatā rakstīts, tur tāda grāmata bij, kāda senču, senču laikiem, mana vīra, vecmāte man vēl bij iedevusi 2 lapiņas, es lasīju, bet man jau pazuda, tagad es nevaru visu ko atcerēties, jau 80 gadu, ko tad tur, jūs esat jauni... Nu viņa stāstīja: Ja vēl ļauns cilvēks tev ļaunu vēl, paciet un padomā – Ak, Dievs! – tu viņam par šito netaisnību parādi. Un viņam vienam otram parāda. Grib tevi nosist vai ko tev padarīt, pasauc Dieva palīgu, lai tas tā nenotiktu, un tu esi izglābts. Vēl vecā māte teica – kad ej pa ceļu viens pats – no kā tev ir bailes? Nu bailes no ļauna kāda cilvēka, varbūt viņš tevi var nosist, varbūt viņš ko tur tev padarīt vai ko, tu tikai palūdz Dievu un pasaki tā: “Dievs, tu pasargā mani no ienaidnieka ļauna.” I tu tiec pasargāts. A ka jau tu esi pasargāts, tu vienmēr uz priekšu iesi, i citiem pastāstīsi.